Mani vienmēr ir uzrunājusi šī Prāta Vētras dziesma.
Katru rudeni klausos un izbaudu to!
Rudens kā rudens
Biezie un gājputni laižas uz Nīlu
Pēkšņi man likās
Tu esi mans draugs un es tevi
Mazliet mīlu
Saule cēlās un krita
Es biju tavs Meistars un tu
Mana Margarita
Vai izskaidrot proti?
Ja sākumā likās mazliet,
Tad nu jau ļoti, ļoti
Joprojām ļoti, ļoti
Kad barojām pīles
Asaras krita tev lielas kā ozola zīles
Laiki met lokus
Dažreiz saule slēpjas kastaņu kokos
Kā jūrnieki rumu
Tu gribi Munameģi, es braukšu uz Karakumu
Ar sarkanām neļķēm laiks atvadīties
Ir rudens
Ļaudis klīst pa vientuļām peļķēm...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru